Ouuu, jāieraksta par to, ka uz Cēsīm līdzi paņēmām arī Albertu(kaķi)! Sanāca pārdzīvojums ne pa jokam dzīvnieciņam. No sākuma jau brauciens mašīnā- kur sarāvies, lielām acīm sēdēja man klēpī. Mums par prieku un pārsteigumu- uzvedās ļoti prātīgi- ne ņaudēšanas, ne savu ekskrementu izdalīšanas mašīnas salonā. Savukārt nokļūstot Cēsu mājiņā, zvērēns, ierāvās stūrī aiz skapīša, kur nosēdēja trīs stundas(vai tomēr nedaudz mazāk), un tikai ar barbarisku slotas un četru roku iejaukšanos, izdevās operācija- kurš izvilks kaķīti! Heh. Sanāca. Ivaram gan rokā vien palika minča kakla siksniņa, bet sanāca. Un atkal mums vien atlika priecāties- kaķis gāja gan uz savu kastīti, gan pierada arī pie apkārtnes. Tiešām- skatījāmies un priecājāmies, ka eksperiments izdevās, jo kaķis nekad līdz šim nebija spēris soli tālāk par Rīgas dzīvokli! Vismaz tagad zināsim, ka zvēru varam ņemt līdzi, ja sanāk pamest māju uz ilgāku laiku! Un tas ir daudzzinot, ka vasarā varētu būt atvaļinājumi un festivāli un tram pa ram citi braucieni!Nu re- tā nu sanāca weekendā ar- mana ģimene un citi zvēri, heh.
